Greizsirdība ir viena no pazīstamākajām izjūtām divu cilvēku savstarpējās attiecībās. Nevienam vien, ieraugot savu mīļoto cilvēku draudzīgi čalojot ar citu, pavisam nemanāmi sirsniņā ir iezadzies mazs greizsirdības velniņš…
Ar aizskartu patmīlību, rūgtu pazemojumu barota – tā ir liela sāpe, kas nāvīgi ievaino mūsu psihi.
Mērenās devās nedrošība un greizsirdība ir dabiska un normāla, tai ir jābūt tik daudz, lai piešautu ikdienai kādu garšvielu, kas ļauj saglabāt attiecību krāsu varavīksni. Bet, ja tā pāraug aizdomās un pārmērīgā otra cilvēka kontrolē, tā var izjaukt pat visstabilāko ģimeni un ilgstošākās attiecības.
Šī darba galvenais mērķis ir apskatīt ar mīlestību un ģimeni saistīto greizsirdību.
Saka – nav mīlestības bez greizsirdības. Varbūt arī tā, taču ir zināmi gadījumi, kad greizsirdība saēd divu siržu savienību kā rūsu. Tāpēc jādomā, kā no tā izvairīties.
…
