Salīdzinājums saista divus līdzīgus priekšstatus vai parādības, atveidojot jūtas un noskaņas. Te vienmēr ir divi komponenti: A – priekšstats, kuru salīdzina, un B – tēls, ar kuru salīdzina. Veselumu un vienotību nodrošina kopīga iezīme; jo tā negaidītāka un neparastāka, jo salīdzinājums ir veiksmīgāks. (Grāpis, 2001). Šīs abas salīdzinājuma daļas savieno salīdzinājuma partikulas kā, nekā, it kā, tā kā. Var teikt arī tā, ka pirmajā ir attēlojamā reālija, bet otrajā – māksliniecisks tēls jeb etalons, kuram pielīdzina pirmo. (Dzene, 2011). …
