Brīvais tirgus darbojas tā: visi cilvēki ir brīvi meklēt savu laimi, un tas, kurš visvairāk strādā un nes vislielāko labumu sabiedrībai, galu galā, dabū vislielāko peļņu. Tomēr, šai sistēmai ir viens milzīgs izšķirošs robs: tā nedod vienādas iespējas visiem. Veiksme „brīvajā tirgū” gandrīz pilnībā ir atkarīga no tā, cik daudz tev jau pieder.
Indivīda iespējas mācīties, strādāt un radīt labumus vistiešākajā veidā ir atkarīgas no to bagātību daudzuma, kura tam pieder. Daži izņēmumi nemaina kopainu. Lai radītu, jel kādus labumus, ir nepieciešami resursi; tātad, ja cilvēkam šo resursu nav, viņam nākas tos sadabūt, tas it, viņam nākas kļūt atkarīgam no tiem, kuriem šie resursi ir. Tanī pat laikā, tie kam resursi ir, spēj radīt aizvien lielākas un lielākas bagātības, kas savukārt nozīmē, ka vairums sabiedrības labumu koncentrējas dažu rokās. Tas spiež visus tos, kuriem kapitāla nav, pārdot savu darbu kapitālistiem (tiem, kuri kontrolē vairumu ražošanas), vienkārši tādēļ, lai izdzīvotu. …
