Utopijas nav pilnīgi vienādas, tās atšķiras dažādos laika posmos un dažādās kultūrās. Varētu pat teikt, ka cik cilvēku tik utopiju. Tās atšķiras arī pēc to veidiem. Izšķir četru veidu utopijas. Viens no veidiem ir vietas utopijas. Tā stāsta par zemi, kur cilvēks ir laimīgs. Tur viņš vēlas doties vai atgriezties. Pati šī vieta var būt gan patiesībā eksistējoša, gan pilnībā izdomāta, tur nav jābūt nekam patiesam, galvenais, lai cilvēks tur justos laimīgs. Nesen izlasīju grāmatu „Bada Spēles”, kuras autore Sūzena Kolins bija radījusi vietu, Kapitoliju, kas bija var teikt ideāla, lai gan pati grāmata nebūt nav utopijai veltīts darbs, jo, bez šīs apbrīnojamās pilsētas, viss bija pretēji maniem gūtajiem uzskatiem par to, kāda ir utopija. Pilsēta ir ļoti skaista, visas slimības varēja ļoti ātri izārstēt un tur ir attīstītas augstākās tehnoloģijas, kas ļoti vien atvieglo iedzīvotāju dzīvi. Cilvēki, kas dzīvo Kapitolijā ir ļoti laimīgi, viņi nepazīst badu, sāpes vai smagu darbu. Otrs veids ir laika utopijas. Tās stāsta par notikumiem, kas ir jau bijuši vai tikai norisināsies. Šādai utopijai atbilst „Zelta laikmets”. …
