Krusta kari – reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13.gadsimtā. Nosaukums cēlies no krusta zīmes, ko krusta karu dalībnieki uzšuva sev uz apģērba. Krusta kariem bija gan garīga, gan laicīga rakstura cēloņi (politiski, saimnieciski, sociāli), bet laika gaitā materiālās intereses kļuva dominējošas.
13.gadsimta pirmajā pusē, kad krusta kari bija pakļāvuši arī Livoniju, iestājās mierīgāks laiks un uzplauka tirdzniecība starp daudzām valstīm. Tā kā Rīga atradās Baltijas jūras krastā, arī tā iestājās t. s. Hanzas savienībā, kas kontrolēja tirdzniecību ap Baltijas jūru.
No 10. līdz 12. gadsimtam Rietumeiropas valstu dižciltīgajiem karotājiem –bruņiniekiem- piederēja lielas zemes platības. Zemnieki maksāja saviem kungiem nodevas. Ar laiku brīvu zemju pietrūka un dižciltīgie karotāji devās karagājienos uz austrumiem, kur pakļāva arvien jaunas tautas.…
