Abu valstu karadarbības cēloņi meklējami pēc II pasaules kara notikumiem 1948. gadā, kad Ādolfs Hitlers nežēlīgi izturējās pret ebrejiem. Patiesībā arī tagad daudziem pret viņiem nav īpašas simpātijas. Ebrejus mēdz dēvēt par žīdiem, kas, kā es sapratu, ir skopi, nelaipni cilvēki. Ebreji gadsimtiem ilgi bija tirgotāju tauta, viņi klejoja apkārt, viņiem nebija savas valsts. Varbūt arī tāpēc daudziem ir antipātijas pret ebrejiem, taču, ja tā padomā, tad latviešiem nav klājies labāk, vienīgi mums bija sava valsts. Arī latvieši agrāk bija tikai zemnieku kārta, bet pēc Garlība Merķeļa darba „Latvieši” par Latviju sāka runāt kā par tautu, sāka interesēties par Latvijas vēsturi un mudināja atcelt dzimtbūšanu Latvijā. Vienīgi Izraēla savu valsti izveidoja Palestīniešu teritorijā bez viņu piekrišanas.
1948. gada maijā ebrejiem tika izveidota sava valsts – Izraēla. Jau pēc pāris minūtēm pēc neatkarības pasludināšanas, tās neatkarību atzina ASV un pēc pāris dienām arī PSRS, taču pret šo neatkarību visnaidīgāk bija noskaņoti izraēliešu arābu kaimiņi – Palestīna, kas uzskatīja, ka jaunizveidotā valsts ir izveidota tieši viņu teritorijā. Palestīniešu ekonomika ir stipri cietusi.
…
