Dzeja straujāk nekā citi vārda mākslas žanri spēj uztvert un atspoguļot dzīvē, sabiedrībā, cilvēku prātos notiekošo, fiksēt pārmaiņas jau to iedīglī. Tas tā ir ne tikai tāpēc, ka dzeja top daudz īsākā laikā, tāpat tās ceļš pie lasītāja ir īsāks, bet arī dzejas iekšējo, būtisko īpašību dēļ.
Proza ir analīze, dzeja – sintēze.
1988. gadā, kad ar radošo savienību plēnumu, ar Latvijas Tautas frontes nodibināšanu iezīmējās jauns posms tautas garīgajā dzīvē, dzeja jau bija tam gatava.…
