Mārtiņš Zīverts ir divdesmitā gadsimta vidus un otrās puses izcilākais latviešu drāmas meistars, kas mūžu atdevis tikai šī viena literatūras veida kopšanai. Viņa augstākais aicinājums bijis un palicis teātris.
Mārtiņš Zīverts ir zemgalietis, viņš prot izjust un novērtēt šī Latvijas novada rāmo, mierīgo skaistumu, kur apvāršņa mala ir tālu, tālu un līdz tai sniedzas tīrumi. Zemgalē, Mežmuižas pagastā tagadējā Augstkalnē, 1903. gada 5.janvārī Mārtiņš Zīverts ierauga šīs pasaules gaismu. Viņa vecāki ir zemnieki, kas pāriet no mājas uz māju, cerēdami, ka tur, tai vēl neiepazītajā saimniecībā, tai ‘apsolītajā zemē’, ies labāk, taču Laimes māte nav viņiem labvēlīga. No Mežmuižas Mārtiņš un Emīlija Zīverti pārceļas uz Ķurbju mājām Vilces pagastā, netālu no Mūrmuižas. Ķurbji atrodas gleznainā vietā Svētes ielejā, kur Zemgales rāmā upe neparasti draisku un graciozu pagriezienu un ierunājas nelielu krācīšu valodā. Ķurbjos Mārtiņš Zīverts sāk apzināties sevi, ar šīm mājām saistās viņa pirmās bērnības atmiņas un rupjas maizes rieciena un klāt piekosta sīpola garša.…
