Un tomēr nekas nespēj saraut cilvēka un dabas saikni. Ir skaisti, ja cilvēks apzinās šo vērtību viņa dzīvē. Protams, nenoliedzami mūsu prioritātes diktē gadu skala un ierastā vide, bet katram iekšā jau no sākta gala tiek ielikts vecāku sarūpēts vērtību pamats, kurš līdz ar cilvēku aug, pamazām attīstās, galu galā nonāk līdz paša apziņai, bet tālāk tā jau ir katra paša izvēle - kur un kā to pielietot, kur pielikt kaut ko klāt un kur atņemt. Cilvēks ir stereotipu, vērtību un savu ieradumu kopums, kas veido individualitāti. Un tieši šī individualitāte ir cilvēka skaistums un vienlaicīgi tā arī nosaka, cik, kur un kādu skaistumu viņš pats spēj saskatīt. …
