-
Makroekonomika, mikroekonomika
Visās sabiedrībās, izņemot visprimitīvākās, jānotiek dažiem maiņas veidiem, pirms cilvēki var apmierināt savas vajadzības. Ļoti nedaudzi, ja vispār tādi ir, no mums ir spējīgi visas nepieciešamās lietas saražot sev paši, lai uzturētu mūsu esošo dzīves līmeni.
Strādājošo lielais vairākums ir specializējušies savā nozarē, tādējādi, pastāvot šādai sistēmai, cilvēki var apmainīt savu ražojumu pret citu speciālistu ražotajām precēm un pakalpojumiem. Maiņas sistēma atkarīga no naudas izmantošanas, tas notiek brīdī , kas cilvēki savus pakalpojumus pārdod par naudu (atalgojumu) un iegūto samaksu izmato, lai iegādātos citu saražotās preces un pakalpojumus.
Bagātība sastāv no preču krājumiem, kuriem ir vērtība naudas izteiksmē. Tā sevī ietver tādus aktīvus kā zemi, māju, rūpnīcas, veikalus, mašīnas, dažāda veida personisko īpašumu.
Ar personīgo bagātību saprot fizisko personu īpašumus. Personiskajā bagātībā ietilpst māja, mākslas darbi, dārglietas, zeme, kā arī banknotes un monētas, banku depozīti, kompāniju akcijas, celtniecības sabiedrības depozīti un kompāniju akcijas.
Sabiedriskā bagātība ir aktīvi, kas pieder sabiedrībai kopumā. Tajā ietilpst, piemēram, ceļi, slimnīcas, skolas, parki un bibliotēkas.
Nacionālā bagātība ir tā summa, kas pieder valsts pilsoņiem, neatkarīgi no tā vai tas ir personiskais labums vai sabiedrisks īpašums.…
Ekonomika ir daļa no mūsu ikdienas dzīves tāpēc, ka • mēs dzīvojam ekonomiskajā sistēmā; • katru dienu mēs veicam ekonomiskas darbības; • mēs zinām jēdzienus, kurus lieto ekonomisti. Ekonomika kā zinātne māca ekonomēt, t.i., „iegūt visvairāk no tā , kas mums ir”. Indivīdam tas nozīmē izmantot savas spējas un savus ienākumus tā, lai gūtu vislielāko apmierinājumu vai ieguvumu. Sabiedrībai kopumā tas nozīmē izmantot cilvēku prasmi un enerģiju, zemi, ēkas un iekārtas, un citus ekonomiskas resursus tā, lai sasniegtu iespējami augstāku dzīves līmeni. Zināms, ka mūsu vēlmes nav ierobežotas. Tās arvien pieaug un mainās jeb „jo vairāk tev ir, jo vairāk tu vēlies”. Tā kā mēs nevaram iegūt visu, ko vēlamies, mēs esam spiesti izdarīt izvēli. Ar mūsu ierobežotajiem ienākumiem mēs nevaram nopirkt visas lietas, kuras vēlētos iegādāties. Cilvēki ļoti bieži ir spiesti izdarīt izvēli. Cilvēkiem bieži ir jāizvirza prioritātes, novērtējot nepieciešamās preces derīgumu. Izdarot izvēli, vienmēr no kaut kā būs jāatsakās. Šo situāciju var aprakstīt kā iespēju izmaksas, kas rodas , lai iegūtu vajadzīgo preci. Iespēju izmaksas ir tās preces un pakalpojumi, ko mēs neiegādājāmies, bet kuras būtu varējuši iegādāties par šo naudas summu.
