Impresionisms nepakļaujas vienkāršam skaidrojumam. Kaut arī mūsdienās to attiecina uz vispopulārāko kustību Rietumu mākslā, sākotnēji tas izsauca tikai nievas – to attiecināja uz mākslas darbu izstādi, kas atstāja šokējošas paviršības un nepabeigtības iespaidu. Māksliniekus, kas radīja šīs gleznas, vienoja vēlme noraidīt veco, “pieradināto” mākslu, ko atzina oficiālais Salons, bet viņu mākslinieciskās manieres un mērķi atšķīrās. Māksliniekam bija divi pamatpostulāti – attēlot reālo dzīvi un gleznot brīvā dabā. Bet pat šajā apstāklī grupas skaidrojums varēja būt atšķirīgs, piemēram, Alfreds Sislē interesējās tikai par ainavu, bet Edgars Degā kvēli aizstāvēja gleznošanu telpās. Kaut arī atšķirīgi, Klods Monē, Berta Morizo, Kamils Pisaro, Alfreds Sislē, Gistavs Kaibots, Edgars Degā un Marī Kasa attīstīja jaunu veidu, kā attēlot apkārtējo pasauli, un kopā ar citiem māksliniekiem izstādīja savus darbus “Impresionistu izstādēs”, kas notika Parīzē laikā no 1874. līdz 1886. gadam.…
