Analizējot iemeslus, kas ietekmējuši manu izvēli nestāties kādā politiskajā partijā, var secināt, ka nav noteikta un izšķiroša iemesla, bet gan iemeslu kopums. Gadījumā, ja es būtu kādas partijas biedrs, būtu daudz vieglāk pamatot savu rīcību, jo es iepriekš būtu izšķīries par kādu rīcību, kādu iepriekš noteiktu motīvu vadīts. Tātad, manuprāt, galvenais iemesls, kāpēc es neesmu nevienas partijas biedrs ir tā, ka savu mērķu sasniegšanai es neesmu jutis nepieciešamību pēc biedra statusa kādā politiskajā partijā.
Vispirms ir jāpiezīmē, ka savu rīcību es šajā gadījumā es skatu izejot no savām interesēm un ieguvumiem. Šajā esejā es neapskatu partiju kā rīku, ar kuras palīdzību, iespējams aktīvi iesaistīties politiskajā dzīvē un pieņemt dažādus visai tautai svarīgus politiskus lēmumus. Tāpat es neapskatu to cik partija ir efektīvs līdzeklis dažādu ideoloģiju ieviešanai dzīvē un cik veiksmīgi tā konkurē ar citām sabiedriskām organizācijām. Tajā pašā laikā es principā neizslēdzu iespēju, ka atsevišķu cilvēku lēmumu par līdzdalību kādā politiskajā partijā var izšķirt tieši to paļāvība un uzticēšanās partijai kā ļoti efektīvam mehānismam dažādu ideoloģiju izdzīvošanā. …
