• Sugas kritēriji. Morfoloģiskais, fizioloģiskais un bioķīmiskais kritērijs

     

    Presentations13 Biology

Author:
Evaluation:
Published: 11.04.2017.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: 3 units
References: Not used
  • Presentations 'Sugas kritēriji. Morfoloģiskais, fizioloģiskais un bioķīmiskais kritērijs', 1.
  • Presentations 'Sugas kritēriji. Morfoloģiskais, fizioloģiskais un bioķīmiskais kritērijs', 2.
  • Presentations 'Sugas kritēriji. Morfoloģiskais, fizioloģiskais un bioķīmiskais kritērijs', 3.
  • Presentations 'Sugas kritēriji. Morfoloģiskais, fizioloģiskais un bioķīmiskais kritērijs', 4.
  • Presentations 'Sugas kritēriji. Morfoloģiskais, fizioloģiskais un bioķīmiskais kritērijs', 5.
  • Presentations 'Sugas kritēriji. Morfoloģiskais, fizioloģiskais un bioķīmiskais kritērijs', 6.
  • Presentations 'Sugas kritēriji. Morfoloģiskais, fizioloģiskais un bioķīmiskais kritērijs', 7.
  • Presentations 'Sugas kritēriji. Morfoloģiskais, fizioloģiskais un bioķīmiskais kritērijs', 8.
  • Presentations 'Sugas kritēriji. Morfoloģiskais, fizioloģiskais un bioķīmiskais kritērijs', 9.
  • Presentations 'Sugas kritēriji. Morfoloģiskais, fizioloģiskais un bioķīmiskais kritērijs', 10.
  • Presentations 'Sugas kritēriji. Morfoloģiskais, fizioloģiskais un bioķīmiskais kritērijs', 11.
  • Presentations 'Sugas kritēriji. Morfoloģiskais, fizioloģiskais un bioķīmiskais kritērijs', 12.
  • Presentations 'Sugas kritēriji. Morfoloģiskais, fizioloģiskais un bioķīmiskais kritērijs', 13.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Džons Rejs   
  Sugas kritēriji   
  Mūlis   
  Morfoloģiskais kritērijs   
  Fizioloģiskais kritērijs   
  Bioķīmiskais kritērijs   
Extract

Mūlis- starpsugu hibrīds
Mūlis ir ķēves un ēzeļa hibrīds, kuram nav pēcnācēju. Lai iegūtu jaunu mūli, atkal jākrusto ķēve ar ēzeli. Mūļu neauglības cēlonis ir nesaderība abu sugu hromosomu skaitā: ēzeļiem ir 62 hromosomas, bet zirgiem 64.
Bioķīmiskais kritērijs- ķīmiskais sastāvs

Bioķīmiskais kritērijs ir sugu atšķirības ķīmiskā sastāva ziņā. Mūsdienās arvien lielāku nozīmi sugu noteikšanā iegūst bioķīmiskais kritērijs, piemēram, tuvu radniecīgu sugu DNS un olbaltumvielu salīdzināšana. Ar šī kritērija palīdzību atšķir dvīņu sugas. Vēl nesen zinātnieki uzskatīja, ka pasaulē ir aptuveni 2900 abinieku sugas, bet šobrīd ir zināmas aptuveni 5000 sugas. Daudzas abinieku sugas bija dvīņu sugas, kuru noteikšanā izmantoja DNS sastāvu.

Author's comment
Atlants