Evaluation:
Published: 30.04.2018.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 1 units
References: Not used
Time period viewed: 2011 - 2015 years
  • Research Papers 'Spānijas ekonomiskie rādītāji', 1.
  • Research Papers 'Spānijas ekonomiskie rādītāji', 2.
  • Research Papers 'Spānijas ekonomiskie rādītāji', 3.
  • Research Papers 'Spānijas ekonomiskie rādītāji', 4.
  • Research Papers 'Spānijas ekonomiskie rādītāji', 5.
  • Research Papers 'Spānijas ekonomiskie rādītāji', 6.
  • Research Papers 'Spānijas ekonomiskie rādītāji', 7.
  • Research Papers 'Spānijas ekonomiskie rādītāji', 8.
  • Research Papers 'Spānijas ekonomiskie rādītāji', 9.
  • Research Papers 'Spānijas ekonomiskie rādītāji', 10.
  • Research Papers 'Spānijas ekonomiskie rādītāji', 11.
  • Research Papers 'Spānijas ekonomiskie rādītāji', 12.
  • Research Papers 'Spānijas ekonomiskie rādītāji', 13.
  • Research Papers 'Spānijas ekonomiskie rādītāji', 14.
Extract

Fiskālā politika
Arī Spānijas izaugsmes temps pēc pievienošanās eiro zonai paātrinājās, un vidēji tās IKP auga straujāk nekā eiro zonā. Spānija izmantoja labvēlīgos apstākļus, lai uzlabotu valsts finanšu stāvokli, un 2005.-2007. gadā, kad eiro zonā vidēji deficīts bija -1.6%, Spānijā bija budžeta pārpalikums. Tomēr ne visās jomās tika īstenota pārdomāta politika - piemēram, netika ierobežota pārāk straujā nekustamā īpašuma sektora attīstība, kas beidzās līdz ar globālo krīzi. Sarūkot ekonomiskajai aktivitātei, samazinājās nodokļu ieņēmumi un pieauga valdības izdevumi, īpaši bezdarbnieku pabalstiem. Kreditēšanas buma apstāšanās, nekustamā īpašuma burbuļa pārplīšana un tam sekojošs straujš mājokļu cenu kritums negatīvi iespaido arī celtniecības sektoru, kam ir liela loma Spānijas ekonomikā. Samazinoties aktivitātei celtniecības un nekustamā īpašuma sektoros, saruka nodokļu ieņēmumi un strauji pieauga Spānijas budžeta deficīts un parāds. Spānija pašreiz ir vienīgā no lielajām eiro zonas ekonomikām, kas vēl joprojām nav izgājusi no lejupslīdes.
Monetārā politika.
Monetārā analīze, ir vērsta uz ilgtermiņa perspektīvām un izmanto ilgtermiņa sakarību starp naudu un cenām. Tā galvenokārt kalpo kā līdzeklis kontrolpārbaudēm, no vidēja līdz ilgtermiņa perspektīvām, īstermiņa un vidēja termiņa norādes attiecībā uz monetāro politiku, kas nāk no ekonomiskās analīzes.
Tiek ņemti vērā plaši monetārie rādītāji, tostarp M3, to sastāvdaļu un darījuma partneriem, un visaptverošu novērtējumu par kredīta un likviditātes situācija tiek veikta.

Author's comment
Atlants