Kāpostu skābēšana:
Skābēšana ir pats senākais konservēšanas veids. Mūsdienu uzturzinātne atzīst, ka no visiem
dārzeņu pārstrādes veidiem vienīgi skābēšana, izmantojot pienskābes baktērijas, nemazina, bet
pat uzlabo produkta uzturvērtību – palielina vitamīnu, brīvo aminoskābju un citu fizioloģiski
aktīvu vielu saturu. Skābētu kāpostu lielākā vērtība ir tā, ka, pateicoties pienskābei, produktā labi
saglabājas C vitamīns. Pētījumi liecina, ka cilvēks pusi dienas normas nepieciešamā C vitamīna
var uzņemt, lietojot uzturā skābētus kāpostus. Tie bieži ieteikti arī diētās, jo 100 g šī produkta
satur tikai 87 kcal. Skābēti kāposti ir bagāti ar šķiedrvielām, kas veicina barības pārvietošanos
zarnu traktā, līdz ar to ar uzturu saņemtās organiskās vielas labāk asimilējas cilvēka organismā.
Apstākļi, kas veicina pienskābes baktēriju strauju attīstību:
• trauku un izejvielu tīrība;
• rūgšanai jānotiek temperatūrā, kas augstāka par +15°C, labvēlīgākā temperatūra pienskābes
baktēriju attīstībai +20 līdz +22 °C;
• jāpanāk, lai no izejvielām sulā, kas tās apņem skābēšanas laikā, ātri un iespējami pilnīgi
difundētu (izdalītos) cukuri. Rūgšanai ir jānotiek anaerobos apstākļos (bez gaisa pieplūdes),
tāpēc jāraugās, lai kāposti ir labi sastampāti un tos pilnībā apņemtu sula.…
