Spīdola un Laimdota ir divi pavisam pretēji tēli, kas vienlīdz nepieciešami Lāčplēša varoņdarbu veikšanai. Laimdota ir tiklības, gudrības un nepakļāvības simbols, bet Spīdala sava temperamentīgā rakstura un saistības ar tumsas spēkiem dēļ ir skaista intrigu vērpēja.
Laimdota pēc izskata ir ļoti skaista un apburoša. Lāčplēsis pirmo reizi satika pie Staburadzes. Viņam palika ļoti labs iespaids par viņu. „Tās seja likās piemīlīga, ka neviļus jāsaka bija: līdzīga viņa kā mēnesnīca, ar magoņu ziediņiem jaukta; tumšzilās acis tai nolūkojās tik liegi kā austoša diena; bet ilgāk skatoties, tās parādījās tik dziļas kā atvara dzelme,- paldotas drāniņas, gaišzilganas tās augumu aplenca slaidi; mati bija atsieti vizulīšiem, tie nolaidās sprogās līdz ceļiem.”…
