Sašķeltība un dažādība ir XX gadsimta garīgās kultūras raksturīgākā pazīme. Cilvēces apziņā ir zudusi pasaules viengabalainības aina un līdz ar to arī drošības apziņa, ko neatgriezeniski ietekmējušas abu pasaules karu radītās katastrofas un iznīcinošo spēku lielā ietekme.
Eksistenciālisms
Sartrs nošķīra divus esamības veidus - esamība par sevi un priekš sevis; pirmais piedien materiālām lietām, bet otrais cilvēciskām būtnēm.
Kad eksistenciālisma filozofijai pārmeta pesimismu, Sartrs 1946. gadā uzrakstīja eseju “Eksistenciālisms ir humānisms”, kur argumentēja, ka tieši eksistenciālisms ir humānisms, jo tas uzsver cilvēka brīvību, izvēles iespēju un atbildību. .
…
