Impresionisms attīstījās laikā, kad tehnikas un zinātnes jomā bija manāms straujš progress. Impresionisms bija pirmais virziens Francijā, kurš iezīmēja pavērsienu mākslas attīstībā, tas bija arī pēdējais virziens, kas vēl, kaut arī tikai daļēji, balstījās uz klasiskās mākslas sasniegumiem. Visi impresionisma izcilākie mākslas pārstāvji – K.Monē, O.Renuārs, A.Sislē, Ž.Serā, K.Pisaro, E.Degā, Dž.Konstebls, u.c. – izauga, respektējot klasiskās tradīcijas, tomēr sava zinātniskā laikmeta bērni atzina eksperimentu, nevis tradīcijas. Viņi neticēja, ka priekšmets forma ir nemainīga, neticēja, ka viss tradicionālais rada pozitīvismu realitātei, neticēja, ka mākslinieka darbnīcas gaisma līdzinās pasaulē esošajai gaismai, neticēja, ka visi tēlošanas paņēmieni ir jau izsmelti…
