Katram vecumposmam ir savas īpatnības, katram cilvēkam ir savas individuālās īpatnības, ko nosaka iedzimtība, sociālie apstākļi un iepriekšējā audzināšana (pieredze).
Vecumposmi iedalās:
No 7-11 gadiem – jaunākais skolas vecums;
No 11-15 gadiem – vidējais skolas vecums;
No 15-18 gadiem – vecākais skolas vecums.
Vecuma periodam raksturīgākās anatomiski fizioloģiskās un psiholoģiskās īpatnības tad arī vecumposma īpatnības. (1; 26.)
JAUNĀKAIS SKOLAS VECUMS.
Sākumskolas bērnu psihiskās attīstības robežas nosaka bērna individuālās attīstības līmenis un īpatnības. Iestājoties skolā, bērni un skolotāji var sastapties ar vairākām problēmām: bērniem ir atšķirīgas gatavības pakāpes skolai, nesagatavotība jaunajai psiholoģiskajai lomai, atšķirīga motivācija iet skolā, dažāds prasmju un iemaņu, kā arī dotību līmenis. Vieniem mācīties ir viegli, citiem – grūti, vieniem ir garlaicīgi, citiem- interesanti. Sākumskolā bērnam veidojas pašnovērtējums.(2.;101.)
Pēc E.Eriksona teorijas, šī ir ceturtā attīstības stadija – tai raksturīga aktīva pasaules izzināšana- zināšanu un prasmju apguve. Bērns mācās izgatavot lietas. Reizē tā ir arī bērna pašapliecināšanās. …
