Ievads.
Sporta skolotāja darba meistarību raksturo tas, kā viņš prot organizēt savu darbu, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu šo laiku bērnu vispusīgai fiziskai sagatavotībai ar mērķi ārstējošai iedarbībai slimības seku likvidēšanai vai stabilizēšanai. Mācību process jāorganizē tā, lai vienlaikus tiktu attīstīts audzēkņu intelekts un tikumība, tiktu izkopta roku veiklība un jūtu kultūra, griba un fiziskā veselība. Sporta stundās skolēns atslēdzas no sarežģītā mācību procesa, viņš emocionāli pārdzīvo spēļu un sacensību momentus. Savukārt rotaļas un spēles māca sevi disciplinēt, ievērot noteikumus, būt godīgiem un savaldīgiem.
Sporta pedagoga uzdevums ir nemitīgi celt savu darba efektivitāti. Viņam patstāvīgi jāseko pedagoģiskās domas attīstībai pasaulē, jāpiedalās dažādos semināros un kursos un jādalās pieredzē ar kolēģiem. Tas dod iespēju darbu ar bērniem padarīt interesentāku un efektīvāku.
Savā metodiskajā darbā centos apkopot tās zināšanas par sporta stundas efektivitātes celšanu, ko esmu guvusi pētot zinātnisko literatūru, kursos gūtās atziņas un personīgā pieredze strādājot ar praktiski veseliem bērniem un C līmeņa skolēniem.
Darbs pēc formas neatbilst standartam, bet saturs atbilst manai pieredzei un zināšanām, kuras vēl ir papildināmas ar jaunākiem pētījumiem.
…
