Marta Staņa (1913–1972) bija viena no nozīmīgākajām 20. gadsimta arhitektēm, kura
konsekventi attīstīja modernisma arhitektūras principus. Strādājot politiski sarežģītā padomju
sistēmā, viņa arhitektūrā ieviesa skaidrību, strukturētu loģiku un telpisku poētiku. Viņas radošā
darbība, īpaši 20. gadsimta 50.–70. gados, iezīmē būtisku posmu Latvijas modernisma attīstībā
(skat. 1. attēlu.).
Staņas projektētās ēkas, sākot no sabiedriskajām celtnēm Zvejniekciemā līdz monumentālajam
Dailes teātrim, ir uzskatāmas par modernisma piemēriem, kuros līdzsvaroti savienota
funkcionalitāte, estētiskā kvalitāte un cilvēkcentrēta pieeja. Viņa prata apvienot profesionālu
disciplīnu ar emocionālu izteiksmi, piešķirot arhitektūrai ne vien estētisko vērtību, bet arī dziļu
humānu saturu.1 Šī spēja apvienot lietišķo un māksliniecisko padara Staņas radošo mantojumu
nozīmīgu arī mūsdienu dizaina diskursā.…
