Author:
Evaluation:
Published: 15.02.2013.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 1 units
References: Not used
Time period viewed: 2011 - 2015 years
  • Research Papers 'Patēriņa cenu indeksi Latvijā', 1.
  • Research Papers 'Patēriņa cenu indeksi Latvijā', 2.
  • Research Papers 'Patēriņa cenu indeksi Latvijā', 3.
  • Research Papers 'Patēriņa cenu indeksi Latvijā', 4.
  • Research Papers 'Patēriņa cenu indeksi Latvijā', 5.
  • Research Papers 'Patēriņa cenu indeksi Latvijā', 6.
  • Research Papers 'Patēriņa cenu indeksi Latvijā', 7.
  • Research Papers 'Patēriņa cenu indeksi Latvijā', 8.
  • Research Papers 'Patēriņa cenu indeksi Latvijā', 9.
  • Research Papers 'Patēriņa cenu indeksi Latvijā', 10.
  • Research Papers 'Patēriņa cenu indeksi Latvijā', 11.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Vidējās cenu līmeņa izmaiņas septembrī    4
  Māstrihtas kritēriji – inflācija    6
  Secinājumi    8
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    9
Extract

Latvija septembrī ir izpildījusu Māstrihtas kritēriju. Gada vidējā inflācija pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa ir 2,9 % . Globālās naftas un pārtikas cenas, kas inflāciju Latvijā mēdz ietekmēt pat straujāk un tiešāk nekā citās Eiropas Savienības tautsaimniecības, arī turpmāk kādos periodos var paaugstināt inflāciju. Lai mūsu valsts tiktu uzņemta eirozonā, ir jāizpilda Māstrihtas kritēriji: valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju Eiropas Savienības valstīs, kurās inflācija ir viszemākā, un valsts vērtspapīru ilgtermiņu procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par 2 procentpunktiem pārsniegt triju Eiropas Savienības valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.

SECINĀJUMI
Inflācijas sekas ir sekojošas – paaugstina Latvijas ražojuma kāpjosās cenas, mazāk konkurētspējīgas, eksporta tirgos fiksētas valūtas kursa apstākļos, kāarī apgrūtina ilgtermiņa investīcijau un citu lēmumu pieņemšanu, bremzējot uzņēmumu attīstību. Tas arī skar iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem! Apdraud tautsaimniecības izaugsmi.
Varam cerēt,ka veiksme turpinās radīt veiksmi. Neseno taupības un produktivitates palielināšanas pasākumu rezultātā Latvijas konkurētspēja ir stauju uzlabojusies. Jau divus ceturkšņus pēc kārtas Latvija ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Ir paveikts ļoti daudz, bet tas nav pietiekami, lai nodrošinātu ilgtspēju. Veiksme īstermiņā nenodrošina ilgtermiņā, ja iesāktais netiks turpināts.

Author's comment
Atlants