”Cilvēku dzīvi, mūsdienu situāciju un nākotni nosaka ne tik daudz cilvēku kā bioloģiskas sugas pagātne, cik kultūras, domāšanas ievirzes un attieksme pret pasauli.”1 Šī attieksme pret pasauli izpaužas tādā ikdienišķā parādībā kā pārtikas lietošana. Cilvēks ikdienas maltītes laikā ne tikai apmierina savu izsalkumu, bet arī demonstrē savus uzskatus.
To, kas nonāks uz cilvēka pusdienu galda, jau no seniem laikiem nosaka tas, kādos klimatiskos apstākļos cilvēks dzīvo, piemēram, Ķīnā visizplatītākais pārtikas produkts ir rīss. Liela ietekme uz pārtikas produktu izvēli ir arī kultūrai- reliģijai un filozofijai.
Cilvēks no kāda pārtikas produkta lietošanas var apzināti izvairīties medicīnisku apstākļu dēļ, jo tas viņam ir alerģisks, vai arī Āfrikas tautu vidū cilvēka organismam ir problēmas ar laktozes šķelšanu, un pārtikā netiek lietos piens.
Visplašāk izplatītā parādība ir gaļas nelietošana pārtikā un šādai rīcībai ir visdažādākie motīvi: reliģiskie, zinātniskie, emocionālie un filozofiskie, ekonomiskie un sociālie.…
