«Lai kam būtu valdnieka vara, lai viņi tiek saukti par tiesnešiem vai konsuliem, lai viņiem būtu militāra vara un lai viņi nevienam nav pakļauti, bet tautas veselība lai viņiem ir augstākais likums.» (Cicerons.)
Pieaudzis cilvēks trešdaļu mūža pavada darbā, radot sabiedrības materiālās un garīgās vērtības. Darba apstākļiem un darba videi var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz cilvēka veselību un labsajūtu. Darbs piešķir cilvēka dzīvei jēgu, dod iespēju būt ekonomiski neatkarīgam, pozitīvi ietekmē psihisko un fizisko
veselību, veicina sociālo labklājību. No otras puses, pārmērīga darba slodze un darba vides kaitīgie faktori var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību.
Darba higiēna pēta darba un atpūtas optimālu režīmu, kā arī fizikālo ķīmisko, bioloģisko vides faktoru ietekmi uz cilvēka organismu. Tā pēta arī patoloģiskas novirzes , kas cilvēka organismā rodas nepareizas darba organizācijas, kā arī vides ietekmes dēļ.
Vides faktorus, kas negatīvi ietekmē cilvēka organismu, sauc par veselībai kaitīgiem apstākļiem jeb kaitīgiem arodfaktoriem. Realizējot nepieciešamos veselības uzlabošanas pasākumus, arodslimību skaits samazinās.
Darba vides vai darba procesa faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē strādājošo organismu un ilgstošas, intensīvas iedarbības rezultātā izraisa slimības, sauc par kaitīgajiem arodfaktoriem. Kaitīgie arodfaktori tiek iedalīti 2 pamatgrupās:
1. Kaitīgie arodfaktori, kas saistīti ar nepareizu darba organizāciju:
• pārmērīgi gara darba diena, pārmērīga darba intensitāte,
• neracionāls darba dienas režīms,
• atsevišķu orgānu un orgānu sistēmu pārmērīgs sasprindzinājums darba laikā,
• ilgstošs ķermeņa piespiedu stāvoklis darba laikā.
…
