-
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ietekme uz iedzīvotājiem
2011 - 2015 years
| Nr. | Chapter | Page. |
| ANOTĀCIJA | 2 | |
| ABSTRACT | 5 | |
| IEVADS | 5 | |
| 1. | DZĪVES KVALITĀTES IETEKME UZ IEDZĪVOTĀJIEM | 7 |
| 1.1. | Iedzīvotāju dzīves kvalitāte | 7 |
| 1.2. | Dzīves kvalitātes mērījumi | 10 |
| 2. | IEDZĪVOTĀJU LABKLĀJĪBAS STATISTIKAS TENDENCES | 13 |
| 2.1. | Darbaspēka un atalgojuma statistikas tendences Latvijā | 13 |
| 2.2. | Labklājības rādītāju statistiskās tendences | 20 |
| 3. | NODARBINĀTĪBAS PAAUGSTINĀŠANA LATVIJAS REĢIONOS | 24 |
| 3.1. | Galvenās nodarbinātības problēmas Latvijas reģionos | 24 |
| 3.2. | Nodarbinātības veicināšanas pasākumi Latvijas reģionos | 29 |
| SECINĀJUMI | 31 | |
| IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI | 34 | |
| PIELIKUMI | 36 |
SECINĀJUMI
1. Latvijā straujā ekonomikas izaugsme ir pozitīvi ietekmējusi nodarbinātību un bezdarbu raksturojošos rādītājus, kopš 2011. gada Latvijas ekonomikas izaugsme bija viena no straujākajām ES.
2. Visaugstākais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā novērojams Rīgas reģionā, zemākais Latgalē.
3. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, arī nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā visaugstāko rezultātu uzrāda Rīgas reģionā, lai gan Pierīgas reģions uzrāda gandrīz līdzvērtīgus rādītājus, zemākie ir Latgales reģionā.
4. Baltijas valstu starpā augstākais nodarbinātības līmenis ir Igaunijā, tad seko Latvija un pēdējā no Baltijas valstīm ir Lietuva.
5. Visaugstākais bezdarba līmenis ir novērojams Latgales reģionā, tad seko Zemgales reģions, zemākais bezdarba līmenis ir Pierīgas reģionā.
6. Augstākais bezdarbnieku īpatsvars laika posmā no 2006.-2013. gadam ir novērojams Latvijā, 2014. gadā augstākais bezdarba īpatsvars ir Lietuvā, savukārt viszemākais bezdarba īpatsvars novērojams Igaunijā.
7. Latvijā augstākā neto strādājošo mēnešalga ir novērojama Rīgas reģionā, kur strādājošo vidējā mēnešalga 2015. gadā bija 679 EUR, zemākais atalgojums bija Latgalē 419 EUR.
8. ES dalībvalstīs vidējais Džini koeficients ir 30,9. Jāatzīmē, ka pirmajā vietā ar visaugstāk rādītāju ir Serbija (38,6), tālāk seko Igaunija (35,6) un Latvija (35,5), Lietuva ieņem piekto vietu ar koeficientu 35, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība.
9. ES dalībvalstu iedzīvotāju apmierinātībai ar dzīvi un laimi vidējais rādītājs ir 7,11. Lietuvai iedzīvotāju vērtējums ir virs vidējā līmeņa, kas ir 7,20, bet Latvijai un Igaunijai ir zem vidējā vērtējuma, attiecīgi 6,97 un 6,88.
…
NODOKĻA POLITIKA LATVIJĀ: IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKĻA IETEKME UZ IEDZĪVOTĀJIEM Izvēlētā kursa darba tēma ir „Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ietekme uz iedzīvotājiem”. Kursa darbā izvirzītā problēma ir tā, ka viens no labklājības ietekmējošiem faktoriem ir materiālie labumi. Darba samaksu ietekmē vairāki faktori, piemēram, darbinieku kvalifikācija, profesionālā kompetence, prasības, nodarbinātība u.c. faktori, savukārt darba samaksas lielumu ietekmē nodokļu sistēma konkrētā valstī. Kursa darba mērķis ir izpētīt dzīves kvalitāti Latvijā, ko ietekmē iedzīvotāju ienākuma nodoklis un to ietekme uz iedzīvotājiem. Kursa darba uzdevumi - apkopot teorētiskos aspektus par dzīves kvalitātes ietekmi uz iedzīvotājiem, izvērtēt un apkopot iedzīvotāju labklājības statistikas tendences Latvijā un Eiropā, izpētīt un izvirzīt prioritātes nodarbinātības paaugstināšanai Latvijas reģionos sociālo vienlīdzību risināšanai. Izpētot nodarbinātību un darba samaksu Latvijā, var novērot sociālo nevienlīdzību, kad darba samaksa un nodarbinātība atšķiras pa reģioniem. Latgalē un Zemgalē darba samaksa ir zemāka nekā pārējos reģionos. Atslēgvārdi – labklājība, dzīves kvalitāte, darba samaksa. SATURS ANOTĀCIJA 2 ABSTRACT Kļūda! Grāmatzīme nav definēta. IEVADS 5 1. DZĪVES KVALITĀTES IETEKME UZ IEDZĪVOTĀJIEM 7 1.1. Iedzīvotāju dzīves kvalitāte 7 1.2. Dzīves kvalitātes mērījumi 10 2. IEDZĪVOTĀJU LABKLĀJĪBAS STATISTIKAS TENDENCES 13 2.1. Darbaspēka un atalgojuma statistikas tendences Latvijā 13 2.2. Labklājības rādītāju statistiskās tendences 20 3. NODARBINĀTĪBAS PAAUGSTINĀŠANA LATVIJAS REĢIONOS 24 3.1. Galvenās nodarbinātības problēmas Latvijas reģionos 24 3.2. Nodarbinātības veicināšanas pasākumi Latvijas reģionos 29 SECINĀJUMI 31 IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI 34 PIELIKUMI 36
