Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā pēdējos gados novērojams nabadzības riska pieaugums. Tā raksturošanai izmanto nabadzības riska indeksu, kas raksturo to iedzīvotāju skaitu, kuri dzīvo zem izraudzītā nabadzības sliekšņa.
Daudzās valstīs sociologi un ekonomisti aprēķina, cik daudz līdzekļu vienam cilvēkam vajadzētu patērēt galvenajiem pārtikas produktiem, nosakot naudas izteiksmē tā saucamā „pārtikas groza” lielumu. Pieskaitīsim šiem līdzekļiem izdevumus drēbju un pirmās nepieciešamības preču iegādei, maksu par komunālajiem pakalpojumiem, un mēs iegūsim „iztikas minimumu”. Ja ģimenes ienākumi uz vienu cilvēku ir mazāki nekā aprēķinātais iztikas minimums – ģimene ir nabadzīga. Pēc rietumvalstu atzinumiem ģimenes, kurām kopējie ienākumi, izdalot tos ar ģimenes locekļu skaitu, ir zem iztikas minimuma, atrodas zem tā sauktā „nabadzības sliekšņa”.
Sociālās un ekonomiskās problēmas, nevienlīdzība, nabadzība un sociālā izolācija ir nopietnākie sliktas veselības priekšnosacījumi un galvenie sabiedrības vienotības grāvēji jebkurā valstī un pašvaldībā. Šie faktori bieži ir saistīti ar augstākiem smēķēšanas, alkohola un narkotisko vielu lietošanas, depresijas, pašnāvību, antisociālas uzvedības un vardarbības rādītājiem, palielinātu risku nesaņemt pilnvērtīgu uzturu, daudzām veselības problēmām un stipri samazinātu paredzamās dzīves ilgumu visās vecuma grupās.…
Kur slēpjas nabadzības problēma? ES ar nabadzību saistītie jautājumi, rodot iespējamos risinājumus, apzinot iespējamo atbalstu un resursus, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanu, iesaistītu viņus vietējās sabiedrības dzīvē, motivētu izmaiņām.
