Heroīns, metamfetamīns un LSD pārstāv trīs dažādas psihotropo vielu grupas, kuras ietekmē centrālo nervu sistēmu un rada plašu fizioloģisko, psiholoģisko un sociālo seku spektru. Šajā darbā tiek pētīta šo vielu farmakoloģija, ietekme uz cilvēka organismu, atkarības mehānismi, ilgtermiņa sekas un iespējamās ārstēšanas vai profilakses stratēģijas. Apvienojot zinātniskos pētījumus, empīriskos datus un terapijas pieredzi, tiek piedāvāts integrēts skatījums uz vielu ietekmi indivīda un sabiedrības līmenī.
Heroīns, sintētisks opioīds, farmakoloģiski darbojas, saistoties ar mu-opioīdu receptoriem centrālajā nervu sistēmā. Šī saistīšanās rada spēcīgu eiforijas sajūtu, samazina sāpju uztveri un nomāc elpošanas un kardiovaskulārās reakcijas. Heroīna lietošana izraisa gan fizisku, gan psiholoģisku atkarību. Fizioloģiskā atkarība veidojas, jo organisms pielāgojas regulārai opioīdu pieejai, samazinot endogēno opioīdu ražošanu un receptoru jutību. Psiholoģiskā atkarība rodas no spēcīgās eiforijas un stresa mazināšanas efekta, kas pastiprina lietotāja vēlmi atkārtot pieredzi.…
