1990. gadā izveidojās Latvijas Zemnieku partija, kas bija nozīmīga Latvijas politikā un vēsturē. Šī partija atbilda tā laika politiskajiem apstākļiem, jo centās apvienot lauku ļaudis. Tās mērķos ietilpa atjaunot privātās zemnieku savienības laukos, panākt lauksaimniecības uzplaukšanu. Pirmajā kongresā 1991. gada februārī par priekšsēdētāju tika ievēlēts tobrīdējais AP deputāts Aivars Berķis.
Laika periodā no 1989. līdz 1991. tika izveidotas vairāk nekā desmit politiskās partijas, tomēr tām vēl nebija politiska pārsvara. Svarīgākais jautājums, kas galvenokārt veidoja politiskos procesus valstī no 1989. gada bija Latvijas valstiskā neatkarība. Galvenās politiskās cīņas risinājās divās “frontēs”- LTF, kuri iestājās par neatkarību un PSKP, kas atbalstīja PSRS.
Partiju straujo skaita pieaugumu var skaidrot ar to, ka jauno partiju veidotāji neatrada sev vietu LTF vai citās esošajās partijās. Bieži vien šajā laikā veidojās radikālāk noskaņotas partijas, turklāt tās bija biedru skaitā nelielas, atšķirībā no LDDP, LZS un LSDSP, kurās bija vairāk par 1000 biedriem. Neskaidrs arī bija tas, kur jaunizveidotās partijas iekļaujas politiskajā spektrā. Daudzpartiju sistēma ienāca Latvijā līdz ar 5. Saeimu, tomēr jau 1990. 26. jūnijā tika pieņemts likums “Par partiju, sabiedriski politisko organizāciju un politiskās vadības struktūru darbību Latvijas Republikas valsts iestādēs, organizācijās un uzņēmumos”. Šī likuma mērķis bija LKP izskaušanu no valsts iestādēm un jau 1990. gadā zaudēja tās iespēju piedalīties AP vēlēšanās. No šī visa var secināt to, ka likumdošana šajā periodā virzīju sabiedrību uz daudzpartiju sistēmu.
…
