Suverēnā vara Romā juridiski piederēja tautai, kas to īstenoja tautas sapulcē, izdodama likumus un vēlēdama amatvīrus, tomēr faktiski Romas republika bija aristokrātiska republika, kurā izpildvara atradās šauru aprindu rokās.
Likumus ierosināt varēja tikai amatvīri. Iegūt vairākumu tautas sapulcē varēja ar demagoģiju, klaju uzpirkšanu vai ar varu, un tautas sapulcē visai bieži norisa asiņainas sadursmes.
Ja kādam bija leģionu atbalsts, tad līdz ar to bija nodrošināta ar labu vai ļaunu arī tautas sapulces un senāta piekrišana. Roma kļuva varena, nemitīgi karodama. Cēzara darbā mēs labi saskatām romiešu militāro organizāciju, stratēģiju un taktiku; taču vienlaikus viņš iekļauj dažas apzinātas novirzes.
…
