-
Duālisms literatūrā
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | V.Šekspīra traģēdija „Romeo un Džuljeta” | 4 |
| 2. | R.Blaumaņa novele „Salna pavasarī” | 6 |
| 3. | I.Ziedonis „Epifānijas” | 7 |
| 4. | Duālisms lieteratūrā | 8 |
| 4.1. | Laikmeta duālisms izvēlētajos darbos | 9 |
| 4.2. | Konflikts starp iekšējo pasauli un ārējiem apstākļiem | 10 |
| Nobeigums | 15 | |
| Tēzes | 16 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 17 |
NOBEIGUMS
Lasot un analizējot šos darbus, es nonācu pie secinājuma, ka duālisma jēdziens literārajos darbos pastāv neatkarīgi no kultūrām laikmetiem un darbu varoņiem. Katram laikmetam ir savas kopējās iezīmes un savas atšķirīgās, un katra laikmeta rakstnieks vai dramaturgs šīs iezīmes savos darbos attaino dažādiem izteiksmes līdzekļiem, par vienojošo motīvu izvēloties mīlestību. Ja uz V. Šekspīra traģēdiju attiecināms teiciens „mīla stiprāka par nāvi”, tad R. Blaumaņa novele iezīmē pretstatu- kārdinājums reizēm mēdz būt spēcīgāks par mīlestību, bet I. Ziedonis abas šīs patiesības sapludina vienā veselumā: „Nekas nav tik viegli kā atrast ceļu tumsā. es paļaujos uz savām kājām, es paļaujos uz savām acīm- man nav cita, uz ko paļauties tumsā un naktī. Kas ir diena? tā ir citu cilvēku pieredze.” [4, 21-22], uzsverot, ka patiesību var saskatīt ar sirdi. Reizēm jānostaigā simtiem maldu ceļu, lai nonāktu līdz pareizajam. Jāiziet cauri šaubām, neziņai, līdzcilvēku neizpratnei, nievām un nicinājumam, lai atgrieztos pie saknēm. Bet, cik vien garš būs cilvēka mūžs, tik viņš sastapsies ar divējādo, duālo pasauli.
…
SATURS Ievads........................................................................................................................................3 1. V. Šekspīra traģēdija „Romeo un Džuljeta” ........................................................................4 2. R. Blaumaņa novele „Salna pavasarī”..................................................................................6 3. I. Ziedonis „Epifānijas”........................................................................................................7 4. Duālisms lieteratūrā..............................................................................................................8 4.1. Laikmeta duālisms izvēlētajos darbos...................................................................9 4.2. Konflikts starp iekšējo pasauli un ārējiem apstākļiem.........................................10 Nobeigums..............................................................................................................................15 Tēzes.......................................................................................................................................16 Izmantotās literatūras un avotu saraksts.................................................................................17 21. gadsimtā īpaši aktuāls ir duālisma jēdziens, jo pasaule stieg divās galējības, atsakoties palūkoties pēc vidusceļa, aizmirstot, ka lietu kārtību veido gan pozitīvais, gan negatīvais, gan cilvēka gars, gan ārējie apstākļi, gan līdzcilvēki. . Tieši šī iemesla dēļ izvēlējos par sava darba tēmu izvēlēties „Duālisms literatūrā”, lai iepazītos, kā katrā no manis izvēlētajiem darbiem tiek pausts duālisms jedziens. Lai rakstīto par šo tematu, iespējams izvēlēties jebkuru darbu, jo duālisms jēdziens būs ieverts pilnīgi visos- tas atšķirsies tikai niansēs, bet mana izvēle bija uz trim literārajiem darbiem, kas pārstāv dažādus laikmetus. Viduslaiku un Renesanses laikmeta miju veiksmīgi attēlojis V. Šekspīrs savā lugā „Romeo un Džuljeta”, 19. gs., kaurā izteiktas ir kalpu un saimnieku attiecības- R. Blaumaņa novele „Salna pavasarī”, bet, mūsdienas attainojošo, priekšroka tika dota I. Ziedoņa „Epifānijas”.
