Mūsu rīcībā ir literāri teksti (kas pierakstīti ap 800.gadu p.m.ē., taču to atspoguļotā literārā tradīcija ir veidojusies vēl vairākus gadsimtus agrāk). Vēdiskie teksti atspoguļo daudzas sākotnējās āriešu ticības iezīmes.
„Rigvēda” (zināšanu dziesmas) ir vissenākā no vēdām. Daudzas no tajā iekļautajām reliģiskajām himnām ir tikušas sacerētas laikā, kas vēdu tautas mājoja Āzijas centrālajā daļā. Taču lielākā himnu ir sacerētas jau pēc āriešu apmešanās un dzīvi Indijā. Vēlākos laikos vēdas tika uzskatītas par Brahmana (visa esošā pirmavota) vārdos izteiktu atklāsmi, kas nāca pār iedvesmotajiem gudrajiem (riši). Tika uzskatīts, ka gudrajie ir apveltīti ar spēju izprast mūžīgās (no tā radies nosaukums sanātana – „mūžīgais” – dharma) un dievišķās zināšanas. Vēlāk reliģiskā tradīcija sāka nošķirt to, kas nāk kā atklāsme (šruti), un to, ko ir iespējams atcerēties (smriti) un kas tādējādi ir iegūstams netiešas iedvesmas ceļā.
Rigvēdu veido vairāk nekā tūkstotis himnu.…
