Mīti ir seni stāsti par pasaules un cilvēka sākotni, kuros darbojas dievi un varoņi, vadīti spēcīgām kosmiskām kaislībām – drosmes, taisnīguma, goda, dusmām. Tie veido pamatu pasaules izpratnei kultūrā un ētiskai apziņai. Mītu varoņu rīcību regulē tikumi, kas saistīti ar sabiedrībā atzītām lomām – valdnieka autoritāte, karavīra drosme, sievas uzticība.
Lai gan mītu ētika nav teorētiska filozofija, tā atspoguļo svarīgu pieredzi par to, kā dzīvot pilnvērtīgi un krietni. Piemēram, Homēra “Iliāda” un “Odiseja” attēlo varonību, bet Hesioda “Darbi un dienas” – taisnīgumu un darbu kā morālas vērtības.
Filozofi kā Aristotelis šo tikumu izpratni pārveidoja no sabiedriskas lomas funkcijām uz individuālu rakstura attīstību. Makintairs uzskata, ka mītu ētika – jeb pirmsfilozofiskā ētika – balstās lomu izpildē, savukārt vēlākā filozofija pievēršas cilvēka iekšējai pilnveidei.
Mītu izzināšana palīdz saprast cilvēka rīcības pamatus kultūrās pirms filozofijas rašanās un joprojām ir būtiska arī mūsdienās, jo daudzi jēdzieni, ko izmantojam ikdienā, nāk tieši no šiem senajiem stāstiem.
…
