Mana mīļākā S. Kaldupes pasaka ir “Vējlukturu iela”. Tajā man patīk gan rakstnieces skaista valoda, gan pasakas galvenā doma.
Skaidrīte ļoti meistarīgi apraksta visus pasakas notikumus. To var saprast jau pasakas sākumā, kad rakstniece gleznaini attēlo jaunu zvejnieku: “Vējš noglaudīja puiša matus. Tie bija gaiši kā ziedošas smilgas kāpu malā, bet acīs tāds mirdzums kā saules dzirkstis zilā jūras vilnī.” Tā ir ļoti skaista saprotama latviešu valoda, kas ir interesanta visiem: gan maziem, gan lieliem.…
