-
Mediju menedžments. Radio
Summaries, Notes6 Computers, Consumer Electronics, Communications, Transport, Journalism
Reitingi un apjoms
Pēdējo gadu laikā Latvijas iedzīvotāji sākuši vairāk pievērsties radio medijam. 1994.g. radio vidēji dienā klausījās 2h 52min, bet 2000.g.- 4h 1min un 2004.g.- 4h 42min. Pieaugums pēdējo gadu laikā bija 20min. Arī radio klausītāju skaits 10 gados ir palielinājies. 2004.g. rudenī vismaz 1 reizi nedēļā radio klausījās 86% iedzīvotāju, kas ir vecāki par 12 gadiem. Pirms 10 gadiem tādu bija 74%. Radio Latvijā klausās ap 1,7 milj. iedzīvotāju. 90. gadu otrajā pusē radio zaudēja aptuveni 15-20% auditorijas, bet komercradio pārvilināja auditoriju no Latvijas Radio. Nākamās straujās pārmaiņas notika 2000.g. kopējā auditorija bija pieaugusi, pat pārsniedzot 1994.g. rādītājus. Iemesls tam bija divas radiostacijas, kurām izdevās ātri iegūt klausītāju uzticību. LR2 sāka raidīt latviešu un Biznes & Baltija - krievu mūzikas formātā, bet Radio SWH un Star FM šajā laikā paplašināja nacionālos tīklus. Radio klausīšanās ir sadalīta pa vecuma grupām un proporcionāli atbilst valsts iedzīvotāju vecuma sastāvam. Visvairāk radio klausītāju ir vecumā no 35-44 gadiem (18%), vismazāk- vecumā no 12-17gadiem. (11%). Radio tirgū ir divi galvenie rādītāji – popularitāte (reach), kurā tiek mērīts klausītāju skaits un klausīšanās laiks (share), kas uzrāda, cik procentu no visa klausīšanās laika attiecīgās radiostacijas klausītāji ir pavadījuši pie radio. Visiem publiski pieejams ir tikai pēdējais rādītājs, jo "TNS Latvia", pamatojoties uz konfidencialitāti, atsakās izpaust klausītāju skaitu. Pēc šā [share] rādītāja citas komercradiostacijas ir populārākas, taču tirgū tiek pirkti klausītāji, nevis laiks, ko viņi klausās radio. Vienai stacijai ir viens klausītājs, kas klausās to 11 stundas, bet otrai desmit klausītāji, kuri katrs klausās pa vienai stundai, kas kopsummā veido desmit stundas. Jautājums: kura stacija ir populārāka? Atbilde: populārāka ir tā stacija, kurai ir desmit klausītāji, jo tā ir desmit reizes populārāka par otru staciju. Savukārt klausīšanās laika ziņā pārāka būs tā radiostacija, kurai summā ir 11 stundas no visa klausīšanās laika. …
Radio ir visoperatīvākais medijs. Radio žurnālists daudz ātrāk var nokļūt notikuma vietā un pārraidīt no turienes informāciju. Radio ir ātrāks par internetu: internetā ziņa vēl ir jāuzraksta, bet radio žurnālists tūlīt var stāstīt pa telefonu par to, ko redz sev apkārt. Radio ir lokans, jo programmu var ātri mainīt, reaģējot uz notikumu. Turklāt radio ir ne tikai „tāldzirde”, bet arī „visurdzirde”- radio var paņemt līdzi, nepieciešamas tikai baterijas, tāpat radio var klausīties caur viedtālruni, tam nav vajadzīga elektrība. Radio neprasa daudz uzmanības, un to ir iespējams klausīties, nodarbojoties ar citām lietām ikdienā. Radio ir savi izteiksmes līdzekļi, ar kuriem ir iespējams sasniegt gandrīz pilnīgu informāciju par pasaules ainu: balss, trokšņi, mūzika. Radio spēj radīt psiholoģisko telpu- skaņas ierosina vizuālā objekta atveidošanos prātā. Klausoties radio caur austiņām, viss notiek burtiski galvā. Elastīgums un iztēles rosināšana ir divas radio īpašības, kuras ļauj uzskatīt tā „aklumu” par priekšrocību. Klausītājs it kā kļūst par programmas līdzautoru, jo pretēji televīzijai nav attēla konkrētības, mēs paši veidojam ilustrācijas un ainas.
