Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas ir pagājuši 11 gadi. Šajā laikā Latvijas pilsoņiem ir bijušas trīs iespējas izvēlēties savu reģionālo pašvaldību vadītājus. Ņemot vērā Statistikas pārvaldes publicētos datus, nevienas no trijām pašvaldību vēlēšanām nav spējušas pulcēt lielu skaitu vēlētāju. Tā tikai 2001.gada 11.martā notikušās vēlēšanas pulcēja vairāk par 60% no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Salīdzinoši nelielā pilsoņu aktivitāte ir bijusi par pamatu argumentiem par vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem. Šis, tāpat kā daudzi citi priekšlikumi, ieskaitot reģionālās reformas projektu, vēl līdz šim nav guvuši pietiekamu atbalstu un likumīgu spēku, tomēr minētās tendences ir skārušas būtisku valsts iekšpolitisko jautājumu: kāda ir reģionālo pašvaldību loma Latvijas iedzīvotāju dzīvē un vai līdzšinējā reģionālā politiskā situācija ir pietiekami veiksmīga problēmu risināšanā.
Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, esmu nolēmis pievērsties reģionālo vēlēšanu analīzei un to rezultātu ietekmei uz pašvaldību darbu. Ņemot vērā manu personīgo darbību, īpašu uzmanību savā darbā pievērsīšu Cēsu pilsētas domes vēlēšanām. Darbā apskatītais posms ir periods no 2000.gada jūnija mēneša līdz 2002.gada aprīlim, kas faktiski tiek apskatīts 2001.gada 11.martā notikušo vēlēšanu kontekstā.
…
