1. Sociālās tiesības- tāds tiesisko normu kopums, kam soc. ekonomiski jānodrošina ikviena sabiedrības locekļa pilnvērtīga eksistence.
2. Valsts sociālā apdrošināšana- ir viena no sociālās drošības jomām, kas sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējam daļēji kompensē līdzšinējos ienākumus, ja viņš tos zaudējis aiziedams pensijā, zaudēdams darbu, iegūdams invaliditāti, zaudēdams apgādnieku, saslimdams, dodoties pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājumā, kā arī ciezdams nelaimes gadījumā vai iegūdams arodslimību.
3. Sociālā palīdzība- ir naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība) apmierināšanai.
Šī 4. joma pēc savas būtības ir viss, kas saistīts sociālajā gadījumā ar „Problēmu risināšanas teoriju pielietošanu” praksē, jo jebkura teorētiskā pieeja ir balstīta uz praksi ar konkrētiem mērķiem un uzdevumiem, lai sasniegtu personas pilnvērtīgu funkcionēšanu sabiedriskajā dzīvē, savukārt augstāk minētie punkti ir tikai līdzekļi, ar kuru palīdzību ir iespējams uzlabot šo 4 punktu.…
