Motivācijai ir daudz dažādu definējumu, katrs cilvēks to izprot un skaidro savādāk. Tā spēj mokošu garlaicību pārvērst aizrautīgā interesē, motivācija ir virzošo pamatojumu kopums. Tā iet roku rokā ar sasniegumiem – augsts motivācijas līmenis, tātad arī augsti sasniegumi. Pati par sevi, protams, motivācija negarantē panākumus, taču bez tās nevar iztikt.
Motivēšana ir process, kam ir sakars ar personīgo noskaņojumu, motīviem, mērķiem, kā arī ar vērtībām un identitāti.
T. Mitčels (T. Mitchel) ierosināja motivācijas definīcijā iekļaut četrus kopīgus raksturojumus.
1)Motivācija ir tipizēta un individualizēta parādība. Tā atspoguļo gan individuālo savdabīgumu, gan dod iespēju bērnam saglabāt savu vienreizīgumu.
2)Motivācija ir daudzšķautņaina parādība. Divas galvenās šķautnes ir — aktivitātes izraisīšana un piesaiste vēlamajai uzvedībai.
3)Motivācija ir tīša, pārdomāta darbība, tā ir saistīta ar cilvēka darbības kontroli.
4)Motivāciju teorijas mērķis ir paredzēt uzvedību, arī darbības un līdzekļus, kas aktivizē iekšējos spēkus.
Tos visu apvienojot, var teikt, ka motivācija ir mudinājums, ierosme, kas izraisa organisma aktivitāti un nosaka tās virzību kāda mērķa sasniegšanai.…
