Žurnālistika attiecas uz dažādiem medijiem, pārsvarā uz laikrakstiem, žurnāliem, radio un televīziju, kā arī internetu.’’7 Spriežot pēc šīs definīcijas, blogeris var būt žrunālists- tas vāc, apkopo, publicē informāciju plašākai sabiedrībai, tas notiek interneta vidē. Jā, protams, ka šeit vajag runāt par objektivitāti un ticamību, bet te nedrīkst aizmirst, ka žurnālisti nav objektivitātes kalngali, kas par katru cenu raksta tieši to, kas un kā ir noticis. Katram žurnālistam ir savs skatījums un darba devējs, un tam ir savs skatījums, darba devējs un intereses – būtu naivi cerēt, ka šeit nav kluso telefonu efekts. Par piemēru mediju objektivitātes apšaubīšanai der tas pats ‘’Dienas’’ īpašnieku maiņas gadījums.8
Kam ticēt?
Pirmais un galvenais ir kritiskā domāšana – vienmēr ir jāapšauba informācija, ar ko sastopamies. Gandrīz katram ir skaidrs, ka par absolūto patiesību nevar uztvert kāda blogu, bet svarīgi būtu saprast, ka tāpat būtu jādomā arī par medijiem. Par lielākajiem notikumiem pasaulē un vispār notikumiem, kuros paši neesam personīgi iesaistīti, mēs nekad nevarēsim nekur ne izlasīt, ieraudzīt, ne izdzirdēt 100% patiesību. Vienmēr paliks tas vismaz viens procents un mūsu rīcībā ir visi instrumenti, lai sev veidotu tos 99% . Katrs blogs, ko lasām vai rakstām, filmējam, skatāmies, klausāmies, ierunājam, mums un pasaulei sniedz par vienu skatu uz dzīvi vairāk. Bagātināsim sevi un sabiedrību, paturot skaidru prātu!
…
