-
Stresa pārvarēšanas paņēmieni pirmssacensību un sacensību posmā (15 - 18 gadus veciem vieglatlētiem)
Research Papers10 Anatomy, Medicine and Hygiene, Psychology, Sport, Fitness
Secinājumi:
Šajā pētījumā iegūtais ir tas, ka ir noskaidroti vieglatlētu stresori pirmssacensību un sacensību posmā un izvērtējot sportistus ar augstu rezultativitātes līmeni, tika izstrādāti arī vingrinājumi stresa mazināšanai.
Šī pētījuma iegūtos rezultātus es varu izmantot būdama vieglatlētikas trenere, pat ne tikai vieglatlētikas trenere, jo šos manis ieteiktos vingrinājumus var izmantot jebkurš treneris, tajā mirklī, kad viņš redz, ka viņa audzēknim ir pārāk liels stress, ar šiem vingrinājumiem var palīdzēt to pārvarēt. Šos vingrinājumsus var izmantot gan pirmssacensību, gan sacensību posmā, jebkurš vieglatlēts vai kāda cita sporta veida pārstāvis, tajā mirklī, kad jūt pārlieku lielu stresu. Un vēl no šī darba var gūt daudzas atbildes uz jautājumu: Kāpēc sportists tā uzvedas? Jo šajā pētijumā ir noteikti vieglatlētu gan pirmssacensību(treniņu), gan sacensību posma būtiskākie stresori.
Varbūt ne visi no šiem vingrinājumiem palīdzēs pārvarēt stresu, bet tie varētu būt kā pamats, lai izveidotu savus stresa pārvarēšanas paņēmienus, kuri palīdzēs sasniegt labākus rezultātus savā disciplīnā.
…
Vieglatlētikā , tieši sportistu stresorus iedala pirmssacensību un sacensību stresoros. Sporta stresoru īpatnības nosaka vadošais darbības veids un sportistu individuālās īpašības. Būtiskus psihisko stāvokļu norises pētījumus saspringtos profesionālās darbības apstākļos ir veicis psihologs V.Sopovs, kurš svarīgākos sportistu stresorus dala divās lielās grupās – pirmssacensību stresoros un sacensību situāciju stresoros. Pirmssacensību stresori: • Iepriekšējo sacensību un treniņu neapmierinošie rezultāti; • Konliktsituācijas ar treneri, komandas biedriem vai ģimenes locekļiem; • Nepietiekams ekipējums vai neapmierinoši sacensību apstākļi; • Slikts miegs pirms sacensībām vai kādā sagatavošanās posmā; • Paaugstinātas prasības savam rezultātam; • Iepriekšējo dienu neveiksmes; • Konkurentu un favorītu sagatavotības līmenis un statuss; • Ilgstoši pārbraucieni un ceļojumu diskomforts; • Pastāvīgas domas par sacensību uzdevuma izpildes nepieciešamību; • Informācijas trūkums par pretinieku • Iepriekšējas neveiksmes, tiekoties ar šo pretinieku. Sacensību situācijas stresori: • Neveiksmes starta laikā • Neobjektīva tiesnešu rīcība • Sacensību vai starta laika pārnešana • Pārmetumi sacensību laikā; • Pretinieka būtisks pārākums; • Emocionālais saviļņojums; • Slikta fiziskā pašsajūta; • Negaidīti labi pretinieka rezultāti; • Skatītāju reakcija; • Akustiskie, pārmērīga skaļuma vai citi sensorie faktori; • Bailes, finiša sāpju sindroms vai citas nepatīkamas psihofizioloģiskas sajūtas (B. Conoв, 2005) [1]. Visi minētie stresori iegūst individuālu izpausmi sportista sagatavotības, sporta komandas psiholoģiskā klimata un sacensību individuāli izvērtētā nozīmīguma kontekstā [1].
