Author:
Evaluation:
Published: 23.05.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 2 units
References: Not used
  • Research Papers 'Tīkla sastāvdaļas', 1.
  • Research Papers 'Tīkla sastāvdaļas', 2.
  • Research Papers 'Tīkla sastāvdaļas', 3.
  • Research Papers 'Tīkla sastāvdaļas', 4.
  • Research Papers 'Tīkla sastāvdaļas', 5.
  • Research Papers 'Tīkla sastāvdaļas', 6.
  • Research Papers 'Tīkla sastāvdaļas', 7.
  • Research Papers 'Tīkla sastāvdaļas', 8.
  • Research Papers 'Tīkla sastāvdaļas', 9.
  • Research Papers 'Tīkla sastāvdaļas', 10.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Datortīkla sastāvdaļas    3
  Savienojumi    6
  Kabeļi    6
  Tīkla adapteri    7
  Protokoli    8
  Koncentratori    8
  Atkārtotāji    9
  Komutatori jeb slēdži    9
  Maršrutētāji    9
  Secinājumi    10
  Izmantotā literatūra    10
Extract

Datortīkla sastāvdaļas

Lokālais tīkls, protams, nevar pastāvēt bez datoriem. Lai izveidotu lokālo tīklu, ir nepieciešami vismaz divi datori. Divus savstarpēji savienotus datorus jau var nosaukt par lokālo datortīklu (datortīkla pazīmes - šajā tīklā ir savs “fiziskā” savienojuma veids, sava “valoda” un kopējie resursi). Ir nepieciešama arī programmatūra, ar kuru pieņemt noteiktu signālu, kodu un noteikumu kopumu, kas nosaka datu apmaiņas kārtību starp datoriem. Lai “fiziski” savienotu datorus, ir vajadzīgi vadi vai savienotāji.
Jebkura datoru tīkla trīs galvenās sastāvdaļas ir:
• savienojumi – fiziskie elementi, kas nepieciešami, lai datoru pieslēgtu tīklam (kabeļi, savienojumi, tīkla adapteri, koncentratori, atkārtotāji, komutatori, maršrutētāji);
• protokoli – protokoli nosaka kā datori savstarpēji var apmainīties ar informāciju, un līdz ar to nodrošina tīkla elementu identifikāciju un kopējo “valodu” tīklā. Lai cilvēki apmainītos ar informāciju, ir nepieciešama kopēja valoda, analoga situācija ir arī datortīkla gadījumā. Datortīkla “valodu” definē kā iepriekš noteiktu un pieņemtu signālu, kodu un noteikumu kopumu, kas nosaka datu apmaiņas kārtību starp datoriem. Biežāk lietotās lokālā datortīkla “valodas” ir protokoli - NetBEUI, IPX/SPX, TCP/IP. Tīklā izmantojamie protokoli parasti ietilpst datora operētājsistēmas sastāvā. Protokoliem pastāv vairāki līmeņi, kuros augstāka līmeņa protokoli par pamatu izmanto zemāka līmeņa protokolus. Protokolu uzdevums ir nodrošināt sakarus starp jebkurām tīkla iekārtām. Protokolam ir jābūt spējīgam atpazīt adresi, kas ir unikāla katrai tīklam pieslēgtajai iekārtai, un nodrošināt paziņojumu nogādi adresātam.
• servisi – programmas, kuras nodrošina noteiktus tīkla pakalpojumus - resursus. Augstāks līmenis par tīkla “valodu” ir servisi. Darbs tīklā nozīmē darbu ar pieprasījumiem, piemēram, pieprasījums apskatīt disku saturu, pieprasījums nokopēt failu, pieprasījums izdrukāt failu. Izmantojamo servisu klāstu nosaka gan operētājsistēmas, gan arī speciālās programmatūras piedāvātās iespējas.
Termins resursi raksturo to, kas datoram vai datortīklam ir pieslēgts. Resursi var būt cietie diski, CD iekārtas, drukas, ploteri, skeneri, strīmeri, optisko disku iekārtas.

Author's comment
Atlants