Spānijas lepnums līdz pat mūsdienām ir vēršu cīņas- korrida. Pirmās ziņas par vēršu cīņām ir kopš mūsu ēras sākuma: senajiem ibēriešiem, kas apdzīvoja Pirenejas pussalu, vērsis skaitījās svēts dzīvnieks un tā nogalināšana bija reliģiska rituāla sastāvdaļa. Pamazām cīņa ar vērsi kļuva par izpriecu. Līdz ar Spānijas valsts nostiprināšanos 15. gadsimtā vēršu cīņas kļuva par spāņu kultūras sastāvdaļu un bez tām vairs neiztika nevieni lielāki svētki. Ar vērsi arēnā izgāja cīnīties kabaljēro- bruņinieks uz zirga, kas vēl nesen varonīgi aizstāvēja savu dzimteni pret mauriem un bija gatavs mirt, atkal varēja izaicināt likteni.
16. gadsimta vidū Romas pāvests Pijs V, bailēs par cilvēku novēršanos no reliģijas, izdeva ediktu, kas aizliedza vēršu cīņas, taču spāņu karalis Filips II, kas gan bija pazīstams ar savu konservatīvo attieksmi pret visa veida izrādēm, panāca edikta atcelšanu. Karalis uzskatīja, ka vēršu cīņas veicina vīrišķību, kam jābūt vienai no īsta spāņu vīrieša īpašībām. …
