Evaluation:
Published: 14.01.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 1 units
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Dokumentāls apraksts par padomju vēstniecības darbību Berlīnē no 1918.-1941.gada', 1.
  • Summaries, Notes 'Dokumentāls apraksts par padomju vēstniecības darbību Berlīnē no 1918.-1941.gada', 2.
Extract

1. Vēstniecība 1918 gadā.
Šajā sadaļā autors apraksta 1917. gada notikumus un 1918. gada 3. martā noslēgtā Brest-Ļitovskas miera ratificēšanu. Ārlietu tautas komisārs L.D. Trockis bija pret šī līguma noslēgšanu un pēc līguma noslēgšanas atstāja savu posteni. Viņa vietā vēstniecību Berlīnē sāka veidot Georgs Čičerins. Par pirmo vēstnieku 1918. gada aprīlī nozīmēja Ādolfu Joffi. Svarīgākais vēstnieka uzdevums bija pierādīt, ka PSRS ir Krievijas mantiniece īpašumiem, ka ir mainījusies valsts iekārta un tai ir jauni simboli. Jaunajiem vēstniecības darbiniekiem nebija pieredzes diplomātiskajās attiecībās, tāpēc Ā. Joffem tika atļauts savā vārdā uzaicināt darbā daļu bijušo cara ierēdņu. Tomēr 1918. gada janvāra Ārlietu ministrijas rezolūcija aizliedza šādiem ierēdņiem stāties darbā un viņi atsacījās pildīt šos pienākumus. Šajā laikā tika noslēgti vairāki savstarpēji sadarbības līgumi, bet neskatoties uz to, pamatojoties uz diplomātu iejaukšanos Vācijas iekšējās lietās, 1918. gada 6. novembrī Ā. Joffe un viss vēstniecības sastāvs tika izraidīts no Vācijas. Novembra revolūcija Vācijā būtiski izmainīja politisko situāciju un padomju puse 1918. gada 13. novembrī anulēja Brest-Ļitovskas miera līgumu.
2. Ceļš uz Rapallo.
Jaunizveidotajai Veimāras republikai bija nepieciešamas diplomātiskās attiecības ar Padomju Krieviju. Vācija nepievienojās Antantes prasībai par Padomju Krievijas blokādi. 1920. gada pirmajā pusē tika panākta vienošanās par karagūstekņu savstarpējo apmaiņu un civilpersonu nosūtīšanu atpakaļ uz dzimteni.
1921. gada 8. februārī parakstīja protokolu par tirdzniecības pārstāvniecību izveidi, kā arī veidoja savstarpēju sadarbību kultūras jomā.
Pēc Antantes blokādes atcelšanas Krievijai, tā varēja diezgan brīvi rīkoties, savukārt Vācija kā zaudētājvalsts atradās Versaļas līguma grožos un ekonomiskā izolācijā. No 1921. gada 21. oktobra pirmais vēstnieks Vācijā pēc attiecību normalizēšanās bija N.N. Krestinskis
1922. gada 16. aprīlī tika parakstīts Rapallo līgums, kurā abas puses atsacījās no savstarpējām pretenzijām un izveidoja diplomātiskās attiecības. 1922. gada 22. jūnijā Krievijas pusei tika nodota vēstniecības ēka Berlīnē.

Author's comment
Atlants