• Dievturība bija nacionālās intelliģences kustība ar mērķi atjaunot latviešu dainu reliģiju.
• Kā reliģiskai kustībai dievturībai nebija režīma atbalsta, jo valdība pievienojās kristīgo konfesiju iebildumiem, ka šī kustība tiecas pēc pagānisma atjaunošanas.
• Tauta pret to attiecās ar smīnu, bet tā literatūrā un mākslā tai bija pozitīva loma.
• Pozitīvismu un nacionālismu autoritārais režīms protežēja, bet nekad nacionālais pozitīvisms netika dekretēts, nekad netika uzspiests ar pavēlēm un likumiem, un patiešām brīvi varēja rasties arī citādi darbi.
• Domājot par nākotnes Latviju, pilnīgi skaidrs, ka tai jābūt demokratiskai Latvijai.
• Mēs vēlamies nacionālu un reizē eiropisku latviešu literātūru, kas attīstās pilnīgi brīvā iekārtā, bez kāda atsevišķa virziena protežēšanas, bez sīkmanīgas cenzūras, bez talantīgu autoru malā atstumšanas.
• Visu to vēloties, es tomēr nedomāju, ka mēs varētu un drīkstētu atgriezties pie tādas demokratijas, kāda bija Latvijā līdz 1934. gada 15. maijam. Gluži vienkārši: Šī ideāli iecerētā demokratija, diemžēl, nebija savienota ar pilsoņu atbildību, bet lielā mērā izvirta patvaļā. Tā nebija pietiekamā mērā saistīta arī ar rakstnieku atbildību.
…
