Mācības ir mērķtiecīgs process, kas ļauj skolēnam apgūt cilvēces pieredzi dažādās jomās. Tas ir divpusējs process, kas norit sadarbojoties diviem elementiem: skolotājam, kas māca un skolēnam, kas mācās. Pie tam skolotājs pārstāv sabiedrības intereses.
Mācībām ir trīs funkcijas:
1.Izglītojošā, kas sevī ietver zināšanu apguves, mācīšanās prasmju un zināšanu iegūšanas procesu;
2.Attīstošā, kas tendēta uz audzēkņu garīgo attīstību, kas nosaka, ka mācībām nepārtraukti jāpaaugstina skolēna attīstības līmenis;
3.Audzinošā funkcija, kas nosaka mācību darbībā veidojamās skolēna personības īpatnības: patriotiskos un tikumiskos ideālus, estētiskās jūtas, disciplinētību un darba mīlestību.
4.Runājot par didaktikas principiem speciālajā skolā, jāatzīmē, ka viss mācību process notiek ar praktiski koriģējošu raksturu.
Atbilstoši mācību programmā izvirzītajiem uzdevumiem, bērnu vecuma un traucējuma rakstura īpatnībām, ģeogrāfijas un vēstures stundās ir izmantojamas dažādas mācību metodes.
1. dzīvā vārda metodes (monoloģiskās, dialoģiskās),
2. darbs ar grāmatu (izskaidrojošā lasīšana, patstāvīgā lasīšana, rakstveida un grafiskie vingrinājumi, kontroldarbi),
3. uzskates metodes (demonstrējumi, novērojumi ekskursijās, ilgstoši patstāvīgi novērojumi, zīmēšana, maketēšana),
4. praktiskās metodes (laboratorijas darbi, praktiskie darbi) . …
