-
Mīts: Barta teorētiskā pieeja
Barta izpratnē valoda ir valoda mīnus runa, tā ir cilvēka zīme, kas ir radusies kopā ar cilvēci, tā ir vērtību sistēma, kuras elementi pastāv noteiktā saistībā un kārtībā. Valoda vairumā gadījumu tiek uztverta kā domas izteicēja un nozīme - kā objektīvi eksistējoša un no cilvēka neatkarīga. Barts apzināti nodala valodu no runas, jo uzskata, ka valoda ir arī varas zīme – valodā verdzība un vara ir nesaraujami saistītas.
Tas rada vēlmi noskaidrot, kā ar varas palīdzību cilvēks tiek vadīts, disciplinēts un pakļauts. Barta uzskats ir, ka vara slēpjas maģiskajā mitoloģijas spēkā – vārds kā mīts, kā burvestība, ar kuras palīdzību var sasniegt neticami daudz. Savās esejās par mitoloģiju Barts raksta: „Semioloģija mums māca, ka mīta uzdevums ir piešķirt vēsturiskām parādībām dabas parādību statusu un nejaušiem faktiem — mūžīgumu. Mīts rodas, lietām zaudējot to vēsturiskās īpašības: mītā lietas vairs neatgādina savu izgatavošanas un izveidošanas faktu. Līdz mitoloģizēšanai pasaule valodā ir kā cilvēku darbības un rīcības dialektiska sakarība; mīts pasauli pārstrādā nemainīgu būtību harmoniskā ainā. Te īstenojas burvju mākslinieka triks: reālo apvēršot otrādi, atņemot tam vēsturiskumu un piepildot ar dabu, lietām tiek laupīta cilvēciskā jēga un līdzdalība. Mīta funkcija ir atbrīvoties no reālā, mīts — tā ir jēgas nemitīga noplūde, noasiņošana. Tagad varam pilnīgot buržuāziskās sabiedrības mīta semioloģisko definīciju: mīts ir depolitizēts vārds.”1…
Vēsturiski mīti ir vissenākais mutvārdu daiļrades veids un tie ir īpaši stāsti par kosmosa tapšanu, dieviem, gariem un varoņiem. Tieši ar tiem sākās pasaules un cilvēka apjēgums kultūrā. Tajos darbojas varonis vai dievišķa būtne, kuru virza kosmiskas kaislības - postošas vai auglīgas dusmas, taisnīgums, drosme, goda jūtas. „Tie nodrošina, lai arī nepilnīgu, tomēr pasaules kārtību un sakārtotību. Mīts radās, jo cilvēkus interesēja mūžīgie jautājumi par pasaules rašanos, par to, kas seko pēc dzīves šai saulē, par to, kas viņi ir u.c. Tā radās senie mīti par pasaules, zemes, dabas parādību un norišu izcelsmi. Mīts bija tas, kas padarīja senā cilvēka pasauli drošu, tas deva arī atbildes uz visiem svarīgākajiem jautājumiem, kā arī visumā nodrošināja senā cilvēka garīgās vajadzības.” Rolāns Barts raksta: „Kas tad ir mīts šodien? Uz šo jautājumu uzreiz došu vienkāršu atbildi, kura saskan pilnībā ar skaidrojumu :mīts, tas ir vārds. Man var iebilst, ka vārdam mīts ir tūkstoš citu nozīmju, bet es centos izskaidrot nevis vārdu, bet lietu.” „Barts mītu sauc par zīmi, pareizāk sakot, apzīmētāju, kas sastāv no denotācijas un konotācijas savijuma; mīts ir ideoloģiska zīme, kas darbojas ar kodu palīdzību, radot dabisku, „īstu” iespaidu.” Būtiski šo Rolāna Barta viedokli ir ietekmējis viens no mūsdienu semiotikas pamattradīciju aizsācējiem Ferdinans Sosīrs, kurš uzskatīja, ka zīme ir arbitrāra.