Finanšu pamati. Definīcijas

Definīcija. Finansu instrumenti, kuru dzēšanas termiņš ir ne lielāks par vienu gadu, tiek saukti par naudas tirgus instrumentiem. Definīcija. Finansu instrumenti, kuru dzēšanas termiņš ir lielāks par vienu gadu, tiek saukti par kapitāla tirgus instrumentiem. Definīcija. Atšķirība starp pirkšanas (pieprasījuma) un pārdošanas (piedāvājuma) cenu tiek saukta par cenu starpību. Cenu starpība tiek noteikta bāzes punktos. Definīcija. Viens bāzes punkts ir 1/100 no 1 procenta. Definīcija. Likviditāte ir laiks un veids, kas ļauj pārvērst finansu aktīvu naudā. Definīcija. Vērtspapīrs – privāttiesību dokuments, kas apliecina emitenta saistību pret dokumenta valdītāju un var būt par publiskās apgrozības objektu, nemainoties tajā nostiprināto tiesību apjomam. Definīcija. Dematerializēts vērtspapīrs – vērtspapīrs, kas nav nodrukāts uz papīra un eksistē skriptuāla iegrāmatojuma veidā. Definīcija. Vārda vērtspapīrs – vērtspapīrs, kura īpašnieks emitentam ir zināms. Definīcija. Uzrādītāja vērtspapīrs - vērtspapīrs, kura īpašnieks emitentam nav zināms, bet ziņas par viņu iespējams iegūt Latvijas Centrālā depozitārija noteiktajā kārtībā vai arī pēc vērtspapīra īpašnieka iniciatīvas. Definīcija. Obligācija ir vērtspapīrs, kas garantē to īpašniekam periodisku ienākumu saskaņā ar iepriekš fiksētu procentu likmi un dod tiesības pēc noteikta laika saņemt arī obligācijas nominālvērtību. Obligācija apliecina, ka vērtspapīra turētājs ir aizdevis naudu vērtspapīra emitentam. Visbiežāk emitents maksā vērtspapīra turētājam periodiskus, vienādus kupona maksājumus un obligācijas dzēšanas brīdī atmaksā obligācijas nominālvērtību vai par to lielāku izpirkšanas vērtību.