Aptaujājot cilvēkus, kas piedzīvojuši Padomju laikus (Eglīte I. – pensionāre, kas Padomju laikos strādājusi Gaisa trošu ceļā par mašīnisti, Garnizone R. – pensionāre, Grosberga A. – tūrisma firmas ‘Rivasi’ vadītāja), guvu ieskatu par tūrismu Padomju periodā.
Padomju laikos tagadējās Latvijas teritorijā tūrisma infrastruktūra visvairāk bija attīstīta galvenokārt Rīgā un Jūrmalā. Minētajās pilsētās atradās iecienīti objekti, kas piesaistīja tūristus no visas plašās padomju savienības teritorijas. Kā piemēram Rīgā tādi bija Kolhoznieku nams, kurā notika starptautiskas konferences, Mežaparks – Zoo, Doma baznīca ar slavenajām ērģelēm, Pēterbaznīca, no kuras torņa pavērās Rīgas panorāma, fabrika “Laima”, Brāļu kapi, kolhozs “Lāčplēsis” u. c., bet Jūrmalā īpaši populāra bija sanatorija “Ķemeri”, kas piedāvāja ārstnieciskas procedūras, kā piemēram dūņu vannas, kuru dēļ cilvēki mēroja tālus ceļus, kā arī restorāns “Jūras pērle”, kas piesaistīja ar neaprakstāmo skatu uz jūru. Līdz ar to var secināt, ka tūristiem bija dažādi ceļošanas motīvi, kā piemēram, darījumu, atpūtas, ārstēšanās un iepirkšanās…
