Arī netiek izslēgta kombinētā mātes-tēva audzināšanas modeļa ietekme uz bērna uzvedības izpausmēm, piemēram, tika konstatēts, ka gan emocionālās, gan opozicionārās problēmas ievērojami saasinājās mātes un tēva negativitātes (kopējā) ietekmē. Tātad, šie rezultāti varētu būt daudz sliktāki, nekā, ja negativitāte tiek saņemta no viena vecāka, atsevišķi un ietekmējoties no atšķirīga audzināšanas modeļa. Tomēr izvērtējot gan pozitīvos, gan negatīvos aspektus, kad bērna audzināšanai tiek pielietots atšķirīgs audzināšanas modelis, var secināt, ka jau agrā bērnībā bērni sastopas ar dažādiem audzināšanas stiliem un modeļiem- vecākiem ir izveidojies savs priekšstats par to, kā bērns ir „pareizi” jāaudzina, vecvecākiem atkal savs. Tātad, bērnam saskaroties ar dažādiem audzināšanas modeļiem un priekšstatiem, tas piederas pie bērna ikdienas dzīves un papildina pieredzi konkrētajā vecuma posmā un attīstības stadijā. Saskarsme ar vecākiem, protams, ir savādāka, nekā saskare ar vecvecākiem, audzinātāju bērnudārzā vai auklīti. Līdz ar to bērns iemācās salīdzināt un patstāvīgi vai intuitīvi secina, kurš audzināšanas modelis viņam ir pieņemamāks, atbilstošāks viņa vajadzībām un personas īpašībām kā indivīdam sabiedrībā. Saskare ar dažādiem audzināšanas modeļiem bērnam iedveš pašpārliecinātību un spēju uzticēties pašam sev, lai neapjuktu dažādās ikdienas situācijās un spētu patstāvīgi spriest. …
