Latvijas teritorijas desmito daļu aizņem purvi. Purvi veidojušies pēcleduslaikmetā, kad teritorija atbrīvojās no ledus segas. Latvijā lielākā daļa purvu radušies pirms 5000 – 7500 gadiem.
Purvi attīstās nepārtraukti. Pārpurvojoties sauszemei vai aizaugot ūdenstilpnēm arī mūsdienās veidojas jauni purvi. Sāk aizaugt ezeri, vispirms aizaug ezermalas, arī ūdens virsmu sāk pārklāt augi. Augi ar laiku sadalās, to atliekas aizpilda daļu no ezera, līdz ar to samazinās ūdens daudzums un var sākt augt purva augi. Pēc kāda laika ezera vietā ir purvs. Tādā veidā ir veidojušies daudzi purvi Latvijā. Purvi rodas arī pārpurvojoties sauszemei. Tas notiek tur, kur ūdens notece ir apgrūtināta – ūdens daudzums palielinās, iztvaikošana samazinās. Tādas sauszemes vietā ar laiku ir radies purvs.
