1.„Pareizi izveidota didaktika ir vajadzīga:
Vecākiem, kuri līdz šim pa lielākai daļai nav bijuši informēti, ko viņi var gaidīt no saviem bērniem. [..] Bet, ja audzināšanas metode ir nekļūdīgi pareiza, tad rezultāts, uz kuru ne vienmēr iespējams cerēt, ar Dieva palīgu nevar izpalikt. 2
Skolotājiem, kuru lielākā daļa ne pavisam nezina, kā mācīt, un tādēļ vēlēdamies izpildīt savu pienākumu, ir mocījuši sevi un tērējuši savus spēkus, darba mīlestības un centības vadīti; vēlēdamies gūt panākumus ar vienu vai otru paņēmienu, viņi maina metodi ne bez ievērojamiem laika un darba zudumiem.
Skolēniem, lai varētu viņus aizvadīt līdz zinātņu augstumiem bez grūtībām, garlaicības, uzkliegšanas un pēršanas, bet gan it kā rotaļājoties un jokojot.
Skolām, kuras ar pareizu metodi varēs ne tikai saglabāt uzplaukuma stāvoklī, bet arī nemitīgi pilnīgot. Tās taču būs īstenas rotaļu vietas, prieka un līksmes mājokļi.
Valstij. [..] Ar to saskan pitagorieša Diogēna ievērojamais izteikums ( pēc Stobaja) : ”Kas veido jeb kuras valsts pamatu? -Bērnu audzināšana.” Nekad taču vīnogulāju stīgas nedod vērtīgus augļus, ja krūmu pašu rūpīgi nekops.” …
